Latvijas Sporta veterānu - senioru savienība

Latvijas Sporta Veterānu (senioru) Savienība

Sporta veterānu kustība Latvijā atsākās 60-tajos gados republikas laukos ar sporta dzīves virzītāju Andra Zankovska, Alfrēda Lejas u.c. sporta aktīvistu centieniem.

1963.gadā tika sarīkotas pirmās lauku sporta veterānu sporta spēles un 2007.gadā notiek jau 44. sporta spēles. 1982. gadā ar Latvijas fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Daumanta Znatnaja atbalstu nodibinājās Latvijas sporta veterānu padome, kuru ilgstoši vadīja Rīgas sporta pils direktors Jevgēnijs Brants. 1995.gada sporta padome sagatavoja jaunus statūtus atbilstoši likuma prasībām un konferencē tos pieņēma.

Padome pārtapa par Latvijas Sporta Veterānu Savienību (LSVS) un par LSVS prezidentu ievēlēja Kārli Greiškalnu (Valmiera). 1996.gada konferencē par prezidentu ievēlēja Daumantu Znatnaju. Visu šo laiku LSVS ir bijusi un turpina darboties kā nevalstiska organizācija bez algotiem darbiniekiem. LSVS augstākā lēmējorganizācija ir gadskārtējā biedru konference un tā ik pa divi gadi ievēlē 12 valdes locekļus, 5 valdes locekļu kandidātus un revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā. 2006.gadā bija 57 kolektīvie biedri-juridiskās personas un LSVS pasākumos piedalījās ap 5 tūkstošs dalībnieku.

LSVS realizējot 3.4.5. Sporta kongresos pieņemto Valsts sporta politikas pamatmērķi sporta veterānu vidē, ir turpinājusi gadskārtējo sporta spēļu sarīkošanu, kas kļuvusi stabilu cilvēku piesaistošu sistēmu. Iepriekšējās 43.sporta spēļu finālsacensībās piedalījās vairāk kā 2,7 tūkstoši dalībnieku, tā sekmējot gados vidējo un vecāko cilvēku fiziskās aktivitātes veselības saglabāšanai. Organizējot šo sabiedrības daļu LSVS katru gadu rīko veterānu salidojumus, iesaista veterānus darbā ar bērniem, labākos iesaka startiem starptautiskā apritē. Pēdējos gados no Pasaules un Eiropas veterānu čempionātiem tiek atvestas simts līdz diviem simtiem medaļu, tā nesot Latvijas Valsts vārdu pasaules apritē. Sevišķi jāatzīmē mūsu veterānu veikums V Pasaules senioru spēlēs Melburnā Austrālijā 2002.gadā, kur piedalījās 95 pasaules valstis kopumā vairāk kā 25 tūkstoši cilvēku.

Latvijas veterānu pūrā 81 zelta, 23 sudraba, 47 bronzas medaļu tā vērienīgi skandējot Latvijas vārdu pasaulē. 2005.gadā Edmontonā Kanādā VI Pasaules senioru spēlēs piedaloties 115 valstīm Latvijas veterāni izcīnīja 67 medaļas.

LSVS dod ierosmi sporta organizācijām dažādu dokumentu izstrādē. Ir iesniegti priekšlikumi sporta koncepcijai, pabalstu nolikumam sportistiem, sacensību sistēmas pilnveidošanai, sarīkota aptauja par gadsimta labākajiem sportistiem, izanalizētas Latvijas sportistu iegūtās medaļas XX gadsimta Olimpiskās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos un to kopskaits ir tuvu tūkstotim. Par sporta sistēmas sakārtošanu tika iesniegts LSVS XV konferences lēmums V sporta kongresam. Gatavojot sporta likumu tika
sagatavots un iesniegts Saeimā alternatīvs sporta likumprojekts analizējot 5 valstu likumus.

Savas darbības nodrošināšanai LSVS izmanto Latvijas Sporta pārvaldes piešķirtos 3-7 tūkst.Ls gadā un piesaista 10-15 tūkst. no pašvaldībām, sponsoriem un saviem pasākumiem. Pasaules senioru spēlēs, pasaules, Eiropas čempionātos u.c. starptautiskās sacensībās veterāni piedalās tikai ar pašu sarūpētiem līdzekļiem.

Ar savu darbību LSVS ir sekmējusi valsts sporta politikas galveno uzdevumu-tautas sporta realizāciju valstī kopumā un it sevišķi sporta veterānu vidū.

LSVS aktīvas darbības apliecinājums ir 44. sporta spēles 15 sporta veidos dažādās Latvijas pilsētās-Iecavā, Pļaviņās, Kuldīgā, Jēkabpilī, Krāslavā un finālsacensības Kandavā ar vairāk kā tūkstošs dalībniekiem piesaistot visu pašvaldību pilsētu, rajonu, novadu un sporta klubu komandas.

Sešus gadus LSVS organizēja Jaunrades festivālu rūpju bērniem ”Uzdrošinies un nāc līdzās” republikas finālu. VI jaunrades festivāla finālā piedalījās 1430 bērni no 56 speciālām skolām ar 1450 tēlotājmākslas darbiem un 500 dalībniekiem koncertā. Katrs dalībnieks saņēma laureāta diplomu un balvu un tas bija liels stimuls. To bijām spiesti pārtraukt naudas trūkuma dēļ, lai gan festivāli stimulēja bērnus darbam. LSVS savā darbā ievēro sistemātiskumu, dažādus stimulus un pakāpenību. Sacensības notiek katru gadu dažādās vecuma grupās ar visumā nemainīgu, bet pieaugošu programmu. Dalībnieki to zina un gatavojas, zina , ka visas vecuma grupas uzvarētāji saņems oriģinālas medaļas un diplomus. Šo sportisko un juridiski sakārtoto sacensību sistēmu ar komandu vērtējumu atbalsta pašvaldības.

LSVS ir sakārtota apbalvojumu sistēma gan sacensībām, gan arī labāko un aktīvāko sporta veterānu un viņu atbalstītāju godināšanai ar „Goda diplomu”, medaļu „Goda zīmi” un augstāko apbalvojumu-trīspakāpju medaļu „Sporta slava”. Katru gadu notiek Latvijas sporta veterānu salidojumi ar apbalvošanu un balli un agrāko gadu slavenību atceri. LSVS ir Latvijas sporta patriotu organizācija ar savu valsts krāsās ieturētu emblēmu un karogu, to paceļam sacensībās un spēlējam Valsts himnu. Mums jau piecus gadus notiek „Fair
Play” balvu izcīņa.

Mūsu vidū ir bijušie sporta darbinieki, treneri, sporta darba organizatori šodienās, kas rūpīgi seko līdzi sporta dzīvei valstī. Mēs redzam pozitīvo, mūs satrauc trūkumi.

LSVS PREZIDENTS
Daumants Znatnajs