Latvijas Sporta veterānu - senioru savienība

Mūžībā aizgājis Evalds Liepiņš (23.05.1928 – 13.07.2015)
29.07.2015


Ziemas peldēšanas sekcijas dibinātājs Latvijā, sporta entuziasts,
skolotājs, docētājs, pēc dvēseles aicinājuma dzejnieks (Ilga
Klints) un bards, ilggadīgs Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Ievērojot aizgājēja pēdējo vēlēšanos, tradicionālā
izvadīšana netiek rīkota.

LATVIJAS SPORTA MUZEJA UN SPORTA VETERĀNU PĀRSTĀVJUS, JA TAS
IESPĒJAMS, LAIPNI GAIDĪSIM TREŠDIEN, 29. JŪLIJĀ PLKST. 15:00
GALERIJĀ ISTABA KRIŠJĀŅA BARONA IELĀ 31A PIEDALĪTIES ĪSĀ ATVADU
PĒCPUSDIENĀ NO EVALDA LIEPIŅA.

LĪDZI ŅEMOT VIEN PĀRIS ATVADU VĀRDUS UN ATMIŅAS... PLAŠĀK
PUBLISKOTS ŠIS PASĀKUMS NETIEK!!!

 

EVALDS LIEPIŅŠ

23.05.1928. – 13.07.2015.

Dzimis Valkas apriņķa Ilzenes pagasta „Mežslokās”lauksaimnieku ģimenē kā jaunākais no četriemdēliem. 

Skolas gaitas aizsācis 1936. gadā Ilzenes sešklasīgajā pamatskolā, no piektās klases mācījies Trapenes pagasta pamatskolā, bet no 1942. līdz 1948. gadam vidējo izglītību ieguvis radošo garu rosinošajā Gaujienas vidusskolā.

1948. gadā Rīgā uzsācis studijas Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtāPsiholoģijas fakultātē. Studiju gados sastop savu dzīvesbiedri Skaidrīti Liepiņu. Institūtu beidzot, 1952. gadā viņam piešķirta pedagoģijas un psiholoģijas vidusskolas skolotāja kvalifikācija. Pēc studiju beigšanas abus jaunos speciālistusnosūtītastrādāt uz Abrenes rajona Viļakas vidusskolu, kurEvalds Liepiņš ir fizkultūras skolotājs.

Atgriezies Rīgā, Evalds Liepiņš strādāLPSR Fizkultūras institūtā kā sporta psiholoģijas pasniedzējs un rektora vietnieks mācību darbā.Dažādu, arī politisku, iemeslu dēļ pasniedzēja karjera Fizkultūras institūtā ir jāpārtrauc.

Daudz enerģijas šajā laika posmā viņš veltījis zinātniskiem pētījumiem sporta psiholoģijā. Tā pamazām veidojusies viņa uzskatu sistēma par sportu, kā aktīvu dzīvesveidu un priekšnoteikumu veselībai, kas ir visas viņa turpmākās dzīves aktivitāšu pamatā.

E. Liepiņš strādājis gan kā fizkultūras skolotājs Rīgas 28. astoņgadīgajā un Pagarinātās dienas skolā, gan kā fizkultūras metodiķis dažādās iestādēs. Jau 1952. gadā viņš pabeidzis arī Pedagoģijas institūta fakultatīvo kursu fiziskajā audzināšanā, kas dod iespēju turpmākajos gados vadīt sporta un aktīvās atpūtas dzīvi dažādos Latvijas uzņēmumos, bet 1955. gadā teicami pabeidzis P.F. Lesgafta vārdā nosauktā institūta kvalifikācijas celšanas kursus Ļeņingradā. No 1965. līdz 1967. gadam papildinājis zināšanas arī Fiziskās kultūras tautas universitātē.

Ilgus gadus viņa pamatdarba vieta bija 1972. gadā dibinātā ķīmiski farmaceitiskā ražošanas apvienība "Olainfarm", Rīgas Ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, vēlāk ražošanas apvienība "Latvbiofarm”. Evalds organizēja sporta sacensības, vingrošanu darba pārtraukumos, pārgājienus un atpūtu brīvdienās, bet pēdējā darba vieta ir SIA "MedProInc", kur Evalds vienkāršus darba pienākumus veica līdz pat 2006. gadam, lai gan bija vecuma pensijā kopš 1995. gada.Dažādi darba pienākumi bija saistīti arī ar uzņēmumu Rīgas Foto.

Jau kopš septiņdesmito gadu sākuma Evalds Liepiņš īpaši aizrāvās ar ideju veidot apvienību ziemas peldēšanas entuziastiem Latvijā, ko arī realizēja, dibinot Ziemas peldēšanas sekciju pie Latvijas Peldēšanas federācijas. Bija Latvijas Norūdīšanās un ziemas peldēšanas sekcijas priekšsēdētājs. Viņš izstrādāja šī sporta veida teorētiskos pamatus, nolikumus skatēm un sacensībām, piedalījās zinātniskās konferencēs un iesaistīja Latvijas entuziastus Padomju Savienības un vēlāk arī Eiropas ziemas peldētāju kopienā.

Kopš 1950. gada viņš piedalījies neskaitāmās zinātniskās konferencēs un sporta pasākumos, bijis Latvijas Atturības un pretalkohola biedrības biedrs, pretsmēķēšanas sekcijas vadītājs, arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas ārštata inspektors. Lasījis lekcijas un dažādus publiskus priekšlasījumus par veselīgu dzīvesveidu, sportu, norūdīšanos, kaitīgo ieradumu (jo īpaši smēķēšanas) nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Sagatavojis daudz publikāciju par šiem jautājumiem, kā arī apkopojis savu teorētisko pieredzi īpašā izdevumā par ziemas peldēšanu un padomu grāmatiņā bērniem, ko 2014. gadā izdeva izdevniecībā Jumava.

Brīvvalsts laikā aktīvi sekojis dažādām sabiedriskās dzīves norisēm, bija Latvijas Zaļās partijas biedrs, savas dzimtenes patriots. Iesaistījās sporta veterānu pasākumos, jo īpaši sadarbībā ar Latvijas Sporta muzeju. Kā lielāko pateicību par mūža ieguldījumu saņēmis Latvijas Sporta Veterāna Goda zīmi.

Dvēselē vienmēr saglabājis spēju pirmreizēji uztvert Latvijas dabas un pasaules un cilvēka dzīves skaistumu. Saskatījis bezgala skaisto gan egles čiekura krāsās, gan sīkā vizbulītes ziedā, mazdārziņā audzētas saulespuķes krāšņumā. Ceriņu smaržas reibumā, baltajā ūdensrozē, naktsvijolē... Centies savas izjūtas ietērpt dzejas rindās un mūzikā – mīlēja ar saviem sacerējumiem priecēt nejauši sastaptu sarunu biedru un arī uzstāties plašākas publikas priekšā. Pats uzskatīja sevi par latviešu bardu. 

 

 

Man sejā 

ir smaids – 

es priecājos

par to,

kas cilvēkos

ir skaists...

Ilga Klints

 




      Atpakaļ