Latvijas Sporta veterānu - senioru savienība

Muzeja jubileja
02.02.2015


Doma par sporta muzeja veidošanu radās jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Pazīstamais cirka mākslinieks un juvelieris Kārlis Vītoliņš (1872.–1953.) savas sporta gaitās izcīnītās balvas un riteņu kolekciju bija dāvājis aktīvam sportistam un sporta darbiniekam Voldemāram Šmidbergam, lai veidotu muzeju.

V.Šmidbergs dzimis Rīgā un jau  zēna gados nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem, bet vēlāk pilnībā pievērsās svaru celšanai un cīņai. Apzinīgās sporta gaitas sāka 1910.gadā sporta biedrībā „Amatieris”, kuras Goda biedrs palika līdz pat 1940.gadam.

Pēc Pirmā pasaules kara V. Šmidbergs aktīvās sporta gaitas vairs neturpināja, jo bija gūti kara savainojumi. Viņš aktīvi darbojās „Amatieris”, II Rīgas Atlētu kluba un Latvijas Smagatlētikas savienība valdēs, iesaistījās darbībā, lai Rīgā, Salamonska cirkā 1926.gada 4.-7. septembrī pirmo reizi notiktu liela mēroga sporta pasākums - Eiropas pirmās amatieru meistarsacīkstes grieķu romiešu cīņā.

Pēc Otrā pasaules kara V.Šmidbergs darbojās sporta biedrībā „Spartaks” un „Daugava” un bija biežs viesis pazīstamā cīkstoņa un trenera Alberta Zvejnieka nodarbībās. 1966.gadā viņam piešķīra Vissavienības kategorijas tiesneša kategoriju smagatlētikā.

V.Šmidberga vaļas prieks bija fotografēšana, viņš  labprāt veidoja īpašas foto kompozīcijas, pievērsās ikdienas notikumiem un cilvēkiem. Pirmās foto iemaņas viņš bija apguvis, strādādams par mācekli fotodarbnīcā pie slavenā gaišreģa Eižena Finka. V.Šmidbergs vairāk kā 40 gadus strādāja poligrāfijas nozarē.

V.Šmidberga personīgajā mājā Rīgā, Augļu ielā 11, bija izvietoti vairāki tūkstoši Latvijas sporta vēstures liecību. Septiņdesmitajos gados savākto relikviju – afišu, fotogrāfiju, medaļu, kausu, sporta rīku un diplomu skaits sasniedza 10 000, un tā bija lielākā šāda veida kolekcija Latvijā.

V.Šmidbergs 1974.gadā 22.martā ar rajona sporta komitejas vadītāja Mārtiņa Pogodkina atbalstu atklāja Latvijas sporta vēstures izstādi, kuras veidošanu veica vēsturniece Lidija Tauriņa - 1937.gada Vispasaules studentu olimpiādes Parīzē dalībniece. „Auroras” sporta namā tika izvietots slavenais K.Vītoliņa velosipēds, daudzas relikvijas un nozīmītes. Tomēr oficiālo muzeja statusu iegūt neizdevās, jo daudzi izstādes materiāli - par Jāni Daliņu, afišas ar sarkanbaltsarkano karogu, YMCA plakāti u.c. - nebija pieņemami toreizējās valdības ideoloģijai. V.Šmidbergs savu kolekciju 1974.gada  testamentā novēlēja topošajam Sporta muzejam.

Pēc V.Šmidberga nāves „Aurora” ierīkoto izstādi saglabāja sporta nama direktors Jānis Ozols. Vēlāk - 1987.gadā izstādes materiālus pārņēma Sporta komitejas ieceltā darbiniece Aija Erta.

Pirmo sporta muzeja koncepciju izstrādāja jau 1963.gadā, bet to īstenot neļāva.  Nākošajā - 1964.gadā bija plānota sporta vēstures eksponātu izstāde, apvienojot to ar mākslas darbu izstādi. Bet tā kā PSRS sporta vadība pārtvēra ideju par šādu izstādi un izziņoja to kā pirmo vissavienības izstādi ar nosaukumu „Sports mākslā”, Latvijas sporta eksponātus aizliedza izvietot. Māksla izstāde notika 1994.gada augustā „Daugavas” sporta namā, tās sarīkošanā galveno darbu veica Sporta aģitācijas komisija - tās priekšsēdētāja, gleznotāja  Laimdota Mūrnieka vadībā.

Lai propagandētu padomju sportistu panākumus, vēlāk Rīgas Sporta pilī tika izveidota Latvijas PSR Sporta slavas galerija, tajā ievietoja materiālus tikai par pēckara periodu. Izstādes izveidošanai palīdzēja sporta pils direktors Jevgēņijs Brands.

Bija arī personīgas iniciatīvas. Savu sporta muzeju aktīvi sāka veidot boksa tiesnesis Ilgonis Urstiņš. Līdz aiziešanai viņsaulē I.Urstiņš bija sistematizējis vairāk nekā 30 000 eksponātu, pamatā par boksu, tajā skaitā 1000 grāmatas, 150 pāru boksa cimdus.

Latvijas Sporta muzeja izveidošanu aktīvi veica Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidente Daina Šveica un Sporta komitejas vadītājs Daumants Znatnajs. 1990. gada 1.janvārī oficiāli tika dibināts Latvijas Sporta muzejs kā Latvijas PSR Valsts Fiziskās kultūras un sporta komitejas Valsts Sporta muzejs. Kopš 1992. gada 7.februāra muzejs atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā 9.

Muzejs atrodas Vecrīgas senākās vēsturiskās apbūves centrā, kur kādreiz tecēja Rīdzenes upe un līdz pat 17.gadsimtam atradās viduslaiku mūris. Neliels, bet daudziem apmeklētājiem tas šķiet mājīgs un glabā unikālas materiālās un nemateriālās sporta kultūras vērtības, kas ir Latvijas Nacionālā muzeja krājuma neatņemama sastāvdaļa.

Muzejā notiek sarīkojumi izcilām sporta personībām un viņu uzvarām pasaules sporta arēnās. Tiek rīkotas izstādes par mūsu sporta slavenībām – Jāni Krauzi, Haraldu Blau, Jāni Daliņu, Alfonu Bērziņu, Ilzi un Jāni Konradiem, Jāni Krūmiņu, Skaidrīti Smildziņu - Budovsku, Uljanu Semjonovu, Inesi Jaunzemi, Jāni Lūsi, Pāvelu Seļivanovu, Afanasiju Kuzminu, Ivanu Klementjevu, Viktoru Ščerbatihu, Martinu Dukuru, Māri Štrombergu un citiem sportistiem un sporta darbiniekiem. Muzejā pulcējas sporta veterāni, notiek jaukas un saviesīgās sarunas par dzīvi un sportu, darbojas  grāmatu krātuve ar lasītavu.

Latvijas Sporta muzejā 1. stāva mazajā izstāžu zālē apmeklētājiem skatāma Latvijas Sporta muzeja idejas iedzīvinātāja un Latvijas Sporta kultūras  mantojuma apzinātāja V.Šmidberga (1893.-1975.) 120 gadu jubilejai veltīta izstāde.

2015.gada 29.janvārī Latvijas Sporta muzejā atskatījās uz paveikto 25 gadu garumā. Satikās pirmo gadu muzeja vadītāji, sporta aktīvisti, lai kopējās atmiņās pārstaigātu muzeja vēsturi. Par tālākām iecerēm stāstīja muzeja direktore Agra Brūna - un to nav mazums.




      Atpakaļ