Latvijas Sporta veterānu - senioru savienība

Kopīgai piemiņai
23.07.2014


Likteņdārzs

Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta 13 izlaiduma (1961.gads) 13 grupas studiju biedri 2014.gada 13.jūlijā pulkstens 13.00 iestādijā kociņu (Kanādas egle) Likteņdārzā un pasūtīja izgatavot bruģakmeņus ar  visu studiju biedru vārdiem.

Pēc institūta absolvēšanas visi grupas biedri aizgāja sporta darbā - divpadsmit par skolotājiem, trīs par treneriem, četri kā sporta darba organizatori, viens zinātniskā darbā un viens - Jānis Lūsis - kļuva par profesionālu sportistu.

Savulaik no grupas seši bijuši Latvijas izlases komandās, četri trenējuši Latvijas izlases, trīs bijuši sporta skolu direktori, četri strādājuši augstskolās, četri strādājuši vadošos amatos vadošajās sporta organizācijās, divi ieguvuši Vissavienības tiesneša kategoriju,pieciem piešķirts LPSR nopelniem bagatā trenera vai darbinieka nosaukums, daudzi saņēmuši dažādus apbalvojumus tostarp medaļas un ordeņus, divi kļuvuši par zinātņu doktoriem.

Sākot studijas Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, par grupas audzinātāju apstiprināja visās jomās azartisko Valentīnu Mazzālīti - cilvēku, kas visiem un arī sev izvirzīja augstas prasības. Savās atmiņās grupas 50 gadu institūta absolvēšanas jubilejā 2007.gadā grāmatā „Latvijas sporta sardzē” V.Mazzalītis rakstīja: „Vienmēr esmu vēlējies un spēju robežās stimulējis, lai manis vadītie un audzinātie studenti kļūtu par kārtīgiem cilvēkiem, par izvēlētās specialitātes - sporta darba - entuziastiem. Regulāri tiekoties ar grupu kopējos pasākumos, mani vienmēr pārņem gandarījuma sajūta, apbrīna un pateicības jūtas „Lielajam liktenim”, kas saveda mūs kopā pirms 50 gadiem, no gada gadā pieaugot un nostiprinoties savstarpējās draudzības saitēm.”

Tieši „Lielais liktenis” saveda kopā ne tikai visus studentus, bet V.Mazzālīti ar visu laiku labāko pasaules šķēpa metēju, olimpisko spēļu čempionu Jāni Lūsi. Lai kļūtu par pasaules rekordistu un olimpisko čempionu, Jānim nācās cītīgi trenēties vienpadsmit gadus, visu šo laiku ievērojot askētisku dzīvesveidu, pārvarot milzu fiziskas slodzes, cīnīties ar sevi, atklāt trūkumus un tos likvidēt. Jānis sasniedza to, ko nav izdarījis līdz šim neviens - zelts, sudrabs un bronza olimpiskās spēlēs, divkārtējs pasaules rekordists, četrkārtējs Eiropas čempions, divpadsmitkārtējs PSRS čempions, 274 reizes startējis lielās starptautiskās sacensībās un 200 reizes bijis uzvarētājs.

Svinīgājā pasākumā 2014.gada 13. jūlijā, lai godinātu Latvijas spotistus, kas cietuši represijās, piedalījās Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Likteņdārza iniciātors Vilis Vītols, triju olimpisko medaļu īpašnieks Jānis Lūsis, olimpiskais čempions Ivans Kļementjevs, Sporta muzeja vadītāja Agrita Brūne, pie veselības esošie 13 izlaiduma 13 grupas biedri, sporta veterāni, Likteņdārza apmeklētāji.

No 2012. gada līdz šodienai LIKTEŅDĀRZA bruģakmens draugu alejā ir iebruģēti 6050 bruģakmeņi. Katrs no tiem ir kā laba vēlējums, kā apliecinājums ziedojumam, ko cilvēks izdarījis LIKTEŅDĀRZA labā.

Lai pabeigtu LIKTEŅDĀRZA bruģakmens ceļu līdz Latvijas 100. gadadienai 2018. gada 18. novembrī, vēl nepieciešami aptuveni 100 000 bruģakmeņu.

Aicinājums - pievienojies tautas kopīgajai dāvanai mūsu valsts 100. gadadienā – palīdzi īstenot sapni par 2018. gada 18. novembrī pilnīgi pabeigtu LIKTEŅDĀRZU!




      Atpakaļ